iezīmētājgēns
iezīmētājgēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: bioloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iezīmētājgēns | iezīmētājgēni |
| Ģen. | iezīmētājgēna | iezīmētājgēnu |
| Dat. | iezīmētājgēnam | iezīmētājgēniem |
| Akuz. | iezīmētājgēnu | iezīmētājgēnus |
| Lok. | iezīmētājgēnā | iezīmētājgēnos |
Gēns, kura lokalizācija hromosomā un iedarbības efekti ir izpētīti un tādējādi dod iespēju lokalizēt citus gēnus.
Avoti: ĢT