iezīmēt | Tēzaurs

iezīmēt

iezīmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).

1.1.Zīmējot atveidot (mākslas darbā).

1.2.Grafiski attēlot (piemēram, ģeogrāfijas kartē, plānā).

1.3.Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) — par aparātiem, ierīcēm.

1.4.Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).

1.5.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas).

2.Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību.

Stabili vārdu savienojumiIezīmētais atoms.

2.1.Norobežot ar atšķirības zīmēm (kādu teritoriju, telpu).

3.Vispārīgos vilcienos raksturot, formulēt (piemēram, uzdevumus, mērķus).

4.Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).

4.1.Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā).

5.parasti formā: trešā persona Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).

5.1.Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.

6.parasti formā: trešā persona Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).

7.parasti formā: trešā persona Būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam).

7.1.Norādīt (parasti uz kādas vietas sākumu).

Avoti: LLVV