ievirpināt
ievirpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievirpinu | ievirpinām | ievirpināju | ievirpinājām | ievirpināšu | ievirpināsim |
| 2. pers. | ievirpini | ievirpināt | ievirpināji | ievirpinājāt | ievirpināsi | ievirpināsiet, ievirpināsit |
| 3. pers. | ievirpina | ievirpināja | ievirpinās | |||
Pavēles izteiksme: ievirpini (vsk. 2. pers.), ievirpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievirpinot (tag.), ievirpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievirpinātu
Vajadzības izteiksme: jāievirpina
Virpinot ievirzīt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad ķērāmies pie ēšanas, jautāju viņam, vai viņš māk no ārpuses atšķirt jēlu olu no vārītas ( vajag olu strauji ievirpināt, piemēram, uz galda: novārītā griezīsies ilgi, bet svaigā apstāsies gandrīz uzreiz); tas bija triks, ar kuru ļoti lepojos, un cerēju, ka grieķim šis paņēmiens nav zināms un tā es kaut nelielā mērā varēšu atgūt cieņu viņa acīs.
- Gada aukstākajā laikā , kad vakari šķiet tik gari , ir labi , turot plaukstās kūpošu tējas tasi , ļauties karstā dzēriena virpuļiem , kas gluži kā atvarā ievirpina tājas burvības pasaulē
- Skaistais ir tajā, ka lugas materiālā ievirpinātas cilvēciskās drāmas.
- Man patika, ka drīkstēju pieiet pie galda un apēst kādu garneli, rotaļīgi ievirpinot to mutē.
- Es spēju vien iztēloties tās sajūtas, ko pieredzēja viņa, tāpēc noteikti ceru uz atgriešanos Kubā, lai savas dzīves skaistāko brīžu krellēs ievirpinātu arī šo, man izpalikušo, mirkli.