ievirināt
ievirināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievirinu | ievirinām | ievirināju | ievirinājām | ievirināšu | ievirināsim |
| 2. pers. | ievirini | ievirināt | ievirināji | ievirinājāt | ievirināsi | ievirināsiet, ievirināsit |
| 3. pers. | ievirina | ievirināja | ievirinās | |||
Pavēles izteiksme: ievirini (vsk. 2. pers.), ieviriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievirinot (tag.), ievirināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievirinātu
Vajadzības izteiksme: jāievirina
Vairākkārt virinot, panākt, ka (durvis, logs) viegli veras.
Avoti: LLVV