ievirpuļot
ievirpuļot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievirpuļoju | ievirpuļojam | ievirpuļoju | ievirpuļojām | ievirpuļošu | ievirpuļosim |
| 2. pers. | ievirpuļo | ievirpuļojat | ievirpuļoji | ievirpuļojāt | ievirpuļosi | ievirpuļosiet, ievirpuļosit |
| 3. pers. | ievirpuļo | ievirpuļoja | ievirpuļos | |||
Pavēles izteiksme: ievirpuļo (vsk. 2. pers.), ievirpuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievirpuļojot (tag.), ievirpuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievirpuļotu
Vajadzības izteiksme: jāievirpuļo
1.intransitīvs Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā).
1.1.pārnestā nozīmē Strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā).
2.transitīvs; parasti formā: trešā persona Virpuļojot ievirzīt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No neredzamiem pazemes ūdeņiem kā karstavota geizers viņas vēderā ievirpuļoja siltums.
- Pa vairākām durvīm ievirpuļoja dejotāju pāri krāšņās, senatnīgās kleitās un uzvalkos.
- Viņa atvēra ārdurvis, un no tumsas mājā iekšā uzreiz ievirpuļoja sniegpārslas.
- Ārā atkal sāka stipri snigt, un vīram līdzi telpā ievirpuļoja sniegpārslu vilnis.
- Ievirpuļoja mājā un viss.