iesvelt
iesvelt 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesveļu | iesveļam | iesvēlu | iesvēlām | iesvelšu | iesvelsim |
| 2. pers. | iesvel | iesveļat | iesvēli | iesvēlāt | iesvelsi | iesvelsiet, iesvelsit |
| 3. pers. | iesveļ | iesvēla | iesvels | |||
Pavēles izteiksme: iesvel (vsk. 2. pers.), iesveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesveļot (tag.), iesvelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesveltu
Vajadzības izteiksme: jāiesveļ
1.transitīvs Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klausos nezvērā, kurš iesvēla liesmu, kas plosa manu sirdi.
- Tas Bluķu Hubertā iesvēla niknumu, viņš metās tētim virsū.
- Lieki teikt, ka cuika mūsos iesveļ spēcīgu un intensīvi virmojošu siltuma vilni.
- Rīts smaržoja lieliski un uzreiz iesvēla mundrumu.
- Pēdējais teikums Andrievā iesveļ dusmas.