iesvērt
iesvērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesveru | iesveram | iesvēru | iesvērām | iesvēršu | iesvērsim |
| 2. pers. | iesver | iesverat | iesvēri | iesvērāt | iesvērsi | iesvērsiet, iesvērsit |
| 3. pers. | iesver | iesvēra | iesvērs | |||
Pavēles izteiksme: iesver (vsk. 2. pers.), iesveriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesverot (tag.), iesvēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesvērtu
Vajadzības izteiksme: jāiesver
Sverot iedalīt (no kāda kopuma) un ievietot (piemēram, traukā, iesaiņojumā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iesver 2 mg lunasīna standartvielas un izšķīdina 50 mL dejonizēta ūdens.
- Faktiski tie ir tie paši vēži, tikai citās kulītēs iesvērti.
- – Fui, iesvērt – nē, ko gan jūs iedomājaties?
- 0,5 g kondensāta iesvēra 25 mL mērkolbā, atšķaidīja ar dejonizētu ūdeni.
- Izkarsētā un Ar plūsmā atdzesētā ampulā iesvēra amīdu ( 1.0 ekviv.)