ieripināties
ieripināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieripinos | ieripināmies | ieripinājos | ieripinājāmies | ieripināšos | ieripināsimies |
| 2. pers. | ieripinies | ieripināties | ieripinājies | ieripinājāties | ieripināsies | ieripināsieties, ieripināsities |
| 3. pers. | ieripinās | ieripinājās | ieripināsies | |||
Pavēles izteiksme: ieripinies (vsk. 2. pers.), ieripinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieripinoties (tag.), ieripināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieripinātos
Vajadzības izteiksme: jāieripinās
Ripinoties ievirzīties (kur iekšā); tikt ieripinātam (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Beidzot parādās arvien vairāk gaismas un pēc brīža ieripinos Lielā kanjona stāvvietā.
- Grabēdami un kratīdamies, ieripināmies Ļeņingradā.
- Īsiem, spalgiem rējieniem tas grib aizliegt auto riteņiem ieripināties sētā, neļauj mašīnas durvīm atvērties, zābakiem pa tiem izstumties un vīram izslieties mājas priekšā.
- Jau pēc pārdesmit minūtēm Alekša automašīna ieripinājās Latvijas teritorijā.
- Mana gaita vairs nav atsperīga kā stirnai un gultā ieripinos, kā saka mans vīrs, gluži kā ronītis.