ieripināt
ieripināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieripinu | ieripinām | ieripināju | ieripinājām | ieripināšu | ieripināsim |
| 2. pers. | ieripini | ieripināt | ieripināji | ieripinājāt | ieripināsi | ieripināsiet, ieripināsit |
| 3. pers. | ieripina | ieripināja | ieripinās | |||
Pavēles izteiksme: ieripini (vsk. 2. pers.), ieripiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieripinot (tag.), ieripināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieripinātu
Vajadzības izteiksme: jāieripina
1.Ripinot ievirzīt (kur iekšā).
2.Panākt, ka sāk ripot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andželika palūrēja caur pieri, ar acīm sekodama smiltīs ieripinātajai takai.
- Pie kapa karavīri zārka vāku nocēla un līķautā ietīto garīdznieku ieripināja bedrē.
- Ieripinājusi ielas kafejnīcu un veikaliņu zonā, ar bažām atskatos.
- Dziedāji par ripojošo akmeni un ieripināji skatlogā!
- Drīz Vilija ieripināja nelielu bāriņu uz ritentiņiem.