ieriņķot
ieriņķot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieriņķoju | ieriņķojam | ieriņķoju | ieriņķojām | ieriņķošu | ieriņķosim |
| 2. pers. | ieriņķo | ieriņķojat | ieriņķoji | ieriņķojāt | ieriņķosi | ieriņķosiet, ieriņķosit |
| 3. pers. | ieriņķo | ieriņķoja | ieriņķos | |||
Pavēles izteiksme: ieriņķo (vsk. 2. pers.), ieriņķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieriņķojot (tag.), ieriņķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieriņķotu
Vajadzības izteiksme: jāieriņķo
1.intransitīvs Riņķojot ievirzīties (kur iekšā).
2.transitīvs Panākt, ka sāk riņķot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau trešo gadu es esmu ieriņķota Daramsalas noslēpumaino spēku orbītā un tāpēc pastāvīgi atgriežos šeit neizsakāmas, reizēm pat man pašai grūti izprotamas nostalģijas nomocīta.
- Asinis ieriņķo, pat rokas sāk silt.
- Sevi ik pa laikam vajag izmest no pierastās orbītas un ieriņķot kādā citā.
- Pat ja iebrāžas kāda vēja pūsma, ieriņķo kāds cunami, mājas sienas ir drošas, pasargātas ar šo intimitāti.