ierikte
ierikte apvidvārds
1.Ierīce; darbarīku, piederumu komplekts.
2.Zirglietas; aizjūga piederumi.
Avoti: ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līcītei piederēja tik svarīga ierikte kā telefons.
- Kad jūs būsit tikuši galā ar šitām ieriktēm, sekos rīta rosme, un lai grils mani parauj, ja es zinu, ko tas viss nozīmē!
- Viņa norādīja uz daudzajām krellēm ap kaklu un gurniem un sacīja, ka viņai nekas nebūtu pretī, ja šiem rotājumiem pievienosies vēl kāds, taču tāpat, bez maiņas darījuma, viņa katru garāmgājēju ar savām ieriktēm gardināt nedomā.
- Pie visas skolas ēkas ieriktes būves apgādātāji un valdnieki to labu vien darījuši, cik tik sapratuši, un, lai gan citu vietiņu pie nama varētu vēlēties labāku, tad es pēc lielākas apzināšanas šādas skolas būves apgādātājiem un valdniekiem par godu varu apliecināt, ka Bārbeles draudzes Mārtiņa skola ir tā brangākā vieta visā Bauskas apriņķī.»
- Nozīmes skaidrojums senākajos rakstos parāda dažādību šī termina lietojumā, piemēram, krājuma „ Sēta, daba, pasaule” II izdevumā dots šāds jēdziena institūts skaidrojums: „ .. inſtitūts ir iestādīšana jeb augstāka vara” ( SDP II izd. 1860, 60); sal. „ v. Institūt – iestādīšana, ierikte; nabagu nams, skohla u. vergl.”