ierīkot
Lietojuma biežums :
ierīkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
1.1.Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā).
Saistītās nozīmesrīkot, riktēt.
2.Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2).
3.Iekārtot (4).
4.Iekārtot (5).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri