ieriktēt
ieriktēt apvidvārds
Ierīkot, iekārtot; noregulēt.
Avoti: ViV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa saknosījās, apsēdās, pacēla pakaļkāju un ieriktēja purnu pavēderē.
- Kaut kur starp suņa kājām Margarēte mēģināja ieriktēt bērniņu.
- To aizkabināja uz vēdera un tikai tad apgrieza otrādi, ieriktējot krūtis mežģīņu bļodiņās.
- Es noguldīju Žannu uz muguras kā zārkā un rūpīgi ieriktēju viņas kārno kaklu gropē, kas bija tam daudz par lielu.
- Vīnogas lido pie citām, jau nolasītajām, un pie reizes var aizsniegties līdz ūdens pudelēm, kuras mēs ieriktējuši traktora kabīnē.