iepliķēt
Lietojuma biežums :
iepliķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepliķēju | iepliķējam | iepliķēju | iepliķējām | iepliķēšu | iepliķēsim |
| 2. pers. | iepliķē | iepliķējat | iepliķēji | iepliķējāt | iepliķēsi | iepliķēsiet, iepliķēsit |
| 3. pers. | iepliķē | iepliķēja | iepliķēs | |||
Pavēles izteiksme: iepliķē (vsk. 2. pers.), iepliķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepliķējot (tag.), iepliķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepliķētu
Vajadzības izteiksme: jāiepliķē
Iesist dažus pliķus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šo maisījumu iepliķē ādā un pēc tam notīri ar mitru vati.
- viņš zūdījās, labu brīdi purinot galvu un pats sevi iepliķējot.
- Velsietis saļima soda laukumā, bet Jilmazs aicināja viņu netēlot un iepliķēja futbolistu.
- Esmu viegli iepliķējusi ar avīzi, viegli uzsitusi uz deguna, saku - " nedrīkst!"
- Man arī ir vesels bars mazītiņu Buratino, kam jāsagādā vēdera tiesa un kas jāiepliķē.”