iepletums

iepletums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis

Locīšana

Paveikta darbība, rezultāts → ieplest.

Stabili vārdu savienojumiVienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu.

Avoti: LLVV