iepletums
iepletums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iepletums | iepletumi |
| Ģen. | iepletuma | iepletumu |
| Dat. | iepletumam | iepletumiem |
| Akuz. | iepletumu | iepletumus |
| Lok. | iepletumā | iepletumos |
Paveikta darbība, rezultāts → ieplest.
Stabili vārdu savienojumiVienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu.
- Vienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu novecojis — vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt)
Avoti: LLVV