ieplīst
ieplīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieplīstu | ieplīstam | ieplīsu | ieplīsām | ieplīsīšu | ieplīsīsim |
| 2. pers. | ieplīsti | ieplīstat | ieplīsi | ieplīsāt | ieplīsīsi | ieplīsīsiet, ieplīsīsit |
| 3. pers. | ieplīst | ieplīsa | ieplīsīs | |||
Pavēles izteiksme: ieplīsti (vsk. 2. pers.), ieplīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieplīstot (tag.), ieplīsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieplīstu
Vajadzības izteiksme: jāieplīst
Mazliet, arī vietumis saplīst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmā dzimumakta laikā jaunavības plēve ieplīst, tā paplašinot ieeju makstī.
- Āpam kažoks mazliet bija nobružājies, bet Endelim ieplīsis bikšu ceļgals.
- Ieplīsušās manšetes iekšpuse bija silta, mitra, oda pēc sviedriem.
- Saslīdot un pieskaroties sasalušajam sniegam, viena jau ieplīsusi, neslēpj gavieznieks.
- Tāpat bija problēmas celim - ieplīsis menisks," teica Treneris. "