iemīdīt
iemīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemīdu | iemīdām | iemīdīju | iemīdījām | iemīdīšu | iemīdīsim |
| 2. pers. | iemīdi | iemīdāt | iemīdīji | iemīdījāt | iemīdīsi | iemīdīsiet, iemīdīsit |
| 3. pers. | iemīda | iemīdīja | iemīdīs | |||
Pavēles izteiksme: iemīdi (vsk. 2. pers.), iemīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemīdot (tag.), iemīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemīdītu
Vajadzības izteiksme: jāiemīda
1.Mīdot iespiest (kur iekšā).
2.Vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas).
Stabili vārdu savienojumiIemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē).
- Iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) idioma — iznīcināt, arī pazemot, aizvainot
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar šo kārtējo reizi muzikanta trauslā dvēsele tika iemīdīta dubļos un sabradāta!
- Ernai viena bize atkal vaļā, lente izkritusi, pazudusi, iemīdīta sniegā.
- , - iemīdāt kājām zemē visu to, kas šeit ir simts gadus uzbūvēts.
- Vasarā pirms apgulšanās vienkārši piebradā augāju, ziemā iemīda vai izkārpa sniegā nelielu bedrīti.
- Mūs samaltu, saberztu putekļos, iemīdītu zemē, toties mēs būtu saglabājuši godu.