iemiegt
iemiegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iemiedzu | iemiedzam | iemiedzu | iemiedzām | iemiegšu | iemiegsim |
2. pers. | iemiedz | iemiedzat | iemiedzi | iemiedzāt | iemiegsi | iemiegsiet, iemiegsit |
3. pers. | iemiedz | iemiedza | iemiegs |
Pavēles izteiksme: iemiedz (vsk. 2. pers.), iemiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemiedzot (tag.), iemiegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemiegtu
Vajadzības izteiksme: jāiemiedz
1.Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
1.1.Iespiest (starp ko).
1.2.Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā).
1.3.Ievilkt starp kājām, (asti).
2.apvidvārds Saņemt, ieņemt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas stāvoklis ir interesants, diennaktis saplūst, iemiedz, pamosties…
- Māsa apsēstas, iemiedz meitēnu starp ceļgaliem, un tad nu sākas...
- Beidzot tu tā kā iemiedz, bet pēc pusminūtes uzrauj galvu augšā.
- Cik bieži vien izdodas, iemiedziet mīlestības sajūtas apņemti, saprasti un mierīgi.
- Tomēr nav ok. Apkārt ir trokšņaini, dzīvīgi, interesanti, tu neiemiedz.