iemīcīt
iemīcīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemīcu | iemīcām | iemīcīju | iemīcījām | iemīcīšu | iemīcīsim |
| 2. pers. | iemīci | iemīcāt | iemīcīji | iemīcījāt | iemīcīsi | iemīcīsiet, iemīcīsit |
| 3. pers. | iemīca | iemīcīja | iemīcīs | |||
Pavēles izteiksme: iemīci (vsk. 2. pers.), iemīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemīcot (tag.), iemīcīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemīcītu
Vajadzības izteiksme: jāiemīca
1.Mīcot sagatavot (mīklu).
1.1.Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
2.sarunvaloda Spiežot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc apšaudes kaimiņi redzējuši, ka uzbrucēji kaut ko iemīca bagāžniekā.
- Gan atkusnis tevi atradīs, iemīcīs peļķē, žag!
- Sviestu un krējumu, ķimenes un sāli iemīca, kad siers jau notecināts.
- Rullēt - viegli, vienmērīgi, ja pirms tam mīklā iemīca vēl miltus.
- Man bija vēlēšanās Katai ausīs iemīcīt šīs gumijas nūjiņas.