ielaist
ielaist 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
1.1.intransitīvs
1.2.Dot atļauju ieiešanai, iebraukšanai.
1.3.Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
1.4.Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
1.5.Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
2.transitīvs Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup).
2.1.Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
2.2.Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
3.transitīvs Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā); panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekša).
5.transitīvs Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības; izlaist; pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
5.1.Pieļaut, ka ieilgst (parasti slimība).
5.2.Pieļaut, ka nonāk nevēlamā stāvoklī.
Stabili vārdu savienojumiIelaist īksti. Ielaist kļūdu. Ielaist krāsnī. Ielaist uguni.
Avoti: LLVV, KnV