iebīdīt
iebīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebīdu | iebīdām | iebīdīju | iebīdījām | iebīdīšu | iebīdīsim |
| 2. pers. | iebīdi | iebīdāt | iebīdīji | iebīdījāt | iebīdīsi | iebīdīsiet, iebīdīsit |
| 3. pers. | iebīda | iebīdīja | iebīdīs | |||
Pavēles izteiksme: iebīdi (vsk. 2. pers.), iebīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebīdot (tag.), iebīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebīdītu
Vajadzības izteiksme: jāiebīda
1.Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šūmahers savukārt palika piektais, konstruktoru kausā komandu iebīdot trešajā vietā.
- Šādos apstākļos nav grūti prognozēt, kāds cilvēks tiktu iebīdīts prezidenta krēslā.
- Ģērbjot, mazuli nevelkam aiz rokām, bet no elkoņa iebīdām piedurknē.
- Izņēmis no seifa disketi, viņš to iebīdīja datora diskiekārtā.
- – Rūdolfs iebīdīja izkapti iekšā pa kūtsaugšas durvīm un rūpīgi tās aizvēra.