iejaukt
iejaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai); iemaisīt (1).
1.1.Sagatavot lietošanai (piemēram, krāsu), samaisot (to ar kādu šķidru vielu).
2.Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
3.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā); panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri