Ziemas versija 2022
382 804 šķirkļi
iegrūst
iegrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
1.1.Strauji, steigā, arī nevērīgi ielikt, ievietot (kur iekšā).
1.2.Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju).
1.3.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
2.Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
3.Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
3.1.sarunvaloda Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu).
3.2.sarunvaloda Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
4.Strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot.
Stabili vārdu savienojumiIegrūst dunku (sānos).
4.1.intransitīvs
5.lieto: reti Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
Stabili vārdu savienojumiIegrūst rīklē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri: