iedilums
iedilums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iedilums | iedilumi |
| Ģen. | iediluma | iedilumu |
| Dat. | iedilumam | iedilumiem |
| Akuz. | iedilumu | iedilumus |
| Lok. | iedilumā | iedilumos |
Paveikta darbība, rezultāts → iedilt1.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat aizslēgs bij ar redzamu iedilumu.
- Varbūt tomēr uz tām nokalpojušajām bija saskatāmas kādas nevienmērīga vai jocīga iediluma pazīmes?