iedilt
iedilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedilstu | iedilstam | iedilu | iedilām | iedilšu | iedilsim |
| 2. pers. | iedilsti | iedilstat | iedili | iedilāt | iedilsi | iedilsiet, iedilsit |
| 3. pers. | iedilst | iedila | iedils | |||
Pavēles izteiksme: iedilsti (vsk. 2. pers.), iedilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedilstot (tag.), iedilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iediltu
Vajadzības izteiksme: jāiedilst
1.Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
2.Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur bieži mēdz iedilt baigās bedres un arī tad kluči nekur negrib kustēties..
- Ar gadiem saskares virsmas var iedilt un tad izmainīsies klusinātāja un stobra asu sakritība.
- Archy risinājums arī labs, bet tur ir pāris mm, kuri torčī ārā no zvaignes, attiecīgi nav iediluši.
- Bija iedilušas rievas suporta skavā kurā ieliekas kluči izdilumus aizmetināju un pieslīpēju pēc tam un protams pie reizes jaunas vadīklas , gumījas un kluči.
- Parasti mainot 1 klučus iedodu diskus apvirpot, jo tā pat iedilst kādas rievas, virpotājs ja jānovirpo vairāk par 4-5/10 mm parasti pabrīdina, ka varbūt nomainīt arī diskus.