iecirtot
iecirtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iecirtoju | iecirtojam | iecirtoju | iecirtojām | iecirtošu | iecirtosim |
| 2. pers. | iecirto | iecirtojat | iecirtoji | iecirtojāt | iecirtosi | iecirtosiet, iecirtosit |
| 3. pers. | iecirto | iecirtoja | iecirtos | |||
Pavēles izteiksme: iecirto (vsk. 2. pers.), iecirtojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iecirtojot (tag.), iecirtošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iecirtotu
Vajadzības izteiksme: jāiecirto
Ieveidot (matos) cirtas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taisno matu īpašnieki cenšas tos iecirtot, bet sprogaino – iztaisnot.
- “Protams, iecirtos un uzstāju, ka tik smuki jau nu gan nebūs,” neslēpj Zvidriņa. “
- Garām, mazliet iecirtotām sprodziņām gar ausīm.
- Kad iecirtos bija prieks skriet
- tagad saprotu, ka pati arī nebiju nekāda ideālā, iecirtos, apvainojos...