iecirtiens
iecirtiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iecirtiens | iecirtieni |
| Ģen. | iecirtiena | iecirtienu |
| Dat. | iecirtienam | iecirtieniem |
| Akuz. | iecirtienu | iecirtienus |
| Lok. | iecirtienā | iecirtienos |
1.Vienreizēja paveikta darbība → iecirst1.
2.Pirmais cirtiens kokā, kuru paredzēts nocirst.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apjēgums īstā laikā un īstā vietā - tas jau pirmais iecirtiens uz Lieluma pusi.
- Ja studijas mājā katru mūzikas iecirtienu iespējams vēl un vēlreiz apslīpēt, tad uz skatuves nošu gargabali rullējas pirmo un pēdējo reizi, katru reizi savā neatkārtojamā variantā.
- Izcērtot aliņģa apveidu neiecērtot ūdeni, pēc pirmā iecirtiena ūdenī, viss pietek pilns ar ūdeni un nevar ātri ar cirvi apcirst uz riņķi sanāk sist pa ūdeni un tas nav patīkami.
- Sacensības sākās ar vairākām iespaidīgām avārijām, kur « lidojumu» piedzīvoja igauniete Sanna Āslava-Kāsika, savukārt pēc tam avārija piemeklēja L. Lakoviču-Lakovicu, smagā « iecirtienā» apgāžoties taisnē uz starta viļņa.