iecukurot
iecukurot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iecukuroju | iecukurojam | iecukuroju | iecukurojām | iecukurošu | iecukurosim |
| 2. pers. | iecukuro | iecukurojat | iecukuroji | iecukurojāt | iecukurosi | iecukurosiet, iecukurosit |
| 3. pers. | iecukuro | iecukuroja | iecukuros | |||
Pavēles izteiksme: iecukuro (vsk. 2. pers.), iecukurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iecukurojot (tag.), iecukurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iecukurotu
Vajadzības izteiksme: jāiecukuro
Ievietot cukurā (parasti ogas, augļus), ļaujot tam iesūkties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ēdamās puķes ir rozes, kas garšo līdzīgi āboliem un zemenēm, tās var pievienot salātiem, iecukurot.
- Zemenes noskalo, nosusina, noņem kauslapas, pārgriež uz pusēm un iecukuro.
- Viss apkārt kļuva balts it kā iecukurots.
- Savukārt 17. gadsimta pavārgrāmatā aprakstīta recepte, kā iecukurot dabiskus ziedus, kas bijis īpašs gardums.
- Viņai – īriss, ledenes, iecukurotas rožlapiņas, cukurvate, bet viņam – šokolāde, kakao pupiņas, tabakas lapas, tonka pupas un muskuss.