iebāzt
iebāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebāžu | iebāžam | iebāzu | iebāzām | iebāzīšu | iebāzīsim |
| 2. pers. | iebāz | iebāžat | iebāzi | iebāzāt | iebāzīsi | iebāzīsiet, iebāzīsit |
| 3. pers. | iebāž | iebāza | iebāzīs | |||
Pavēles izteiksme: iebāz (vsk. 2. pers.), iebāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebāžot (tag.), iebāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebāztu
Vajadzības izteiksme: jāiebāž
1.Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
1.1.pārnestā nozīmē Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
2.sarunvaloda Aizturēt, arestēt.
Stabili vārdu savienojumiIebāzt (retāk iedurt) degunu (arī galvu). Iebāzt cietumā; iebāzt aiz restēm. Iebāzt degunā.
- Iebāzt (retāk iedurt) degunu (arī galvu) sarunvaloda, idioma — iegrimt darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi
- Iebāzt cietumā; iebāzt aiz restēm vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — apcietināt; notiesāt
- Iebāzt degunā; bāzt degunā; iesmērēt degunā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
- Iebāzt degunu sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku)2. Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās
- Iebāzt maisā sarunvaloda, idioma — apmuļķot
Avoti: LLVV, KZ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lācēns galvu burkā bija iebāzis, rokoties pa cilvēku atstātajiem atkritumiem.
- Policisti konstatēja, ka atkritumu šahtā ir iebāzts kaila vīrieša līķis.
- Viņi jums ātri vien ieteiktu, kur iebāzt savu brīvo laiku.
- Kad fosas pārojas, tēviņš savu locekli cenšas iebāzt mātītes pseidopenī.
- Zeķi aizsien ciet, iebāž kurpē un atstāj uz vairākām stundām.