ieķiķināties
ieķiķināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ieķiķinos | ieķiķināmies | ieķiķinājos | ieķiķinājāmies | ieķiķināšos | ieķiķināsimies |
2. pers. | ieķiķinies | ieķiķināties | ieķiķinājies | ieķiķinājāties | ieķiķināsies | ieķiķināsieties, ieķiķināsities |
3. pers. | ieķiķinās | ieķiķinājās | ieķiķināsies |
Pavēles izteiksme: ieķiķinies (vsk. 2. pers.), ieķiķinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieķiķinoties (tag.), ieķiķināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieķiķinātos
Vajadzības izteiksme: jāieķiķinās
Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — viņa visgudri ieķiķinājās, dzēlīgi nolūkodamās uz sarkanā ģērbušos sievieti.
- — Ko neizdara dievi, to izdara sievas, viņš ieķiķinājās.
- — Ai, neprasi, — Simona aizgriezās un pēkšņi ieķiķinājās.
- – Tad jau jūs esat ļoti netīrīgi, – jaunākais ieķiķinājās.
- – Domāt nedomāju, tikai mazliet aprunāju, – Loreta ieķiķinājās.