ieķīlēt
ieķīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieķīlēju | ieķīlējam | ieķīlēju | ieķīlējām | ieķīlēšu | ieķīlēsim |
| 2. pers. | ieķīlē | ieķīlējat | ieķīlēji | ieķīlējāt | ieķīlēsi | ieķīlēsiet, ieķīlēsit |
| 3. pers. | ieķīlē | ieķīlēja | ieķīlēs | |||
Pavēles izteiksme: ieķīlē (vsk. 2. pers.), ieķīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieķīlējot (tag.), ieķīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieķīlētu
Vajadzības izteiksme: jāieķīlē
Iestiprināt, iedzenot ķīli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spēle bieži paņem visu brīvo laiku un ieķīlē vecāku dienā paveicamo darbu sarakstu.
- baļķi nevar ieķīlēt, tāpēc tas jāliek divās daļās.
- Vai vienā sākumā būtu ieķīlēts atkal nākamais, līdzīgi kā Tūkstoš un vienā naktī?
- Putinam apskatot jauno " Lada" modeli un mēģinot atvērt bagāžnieku, tā atslēga ieķīlēja.
- Pēc kara tā pazīstamu puiku līķi gulēja kā netīras, gabalos sarautas lelles, lielas, sprādziena izrautas bedres malās, bija viņi artilērijas lādiņu iemetuši ugunskurā, Oļģerts to atcerējās, klausoties tās sievietes runāšanā, viņš vairs nevarēja saprast, kas tā tāda par zvanītāju, Mudīte, vai, bet Oļģertam šķita, ka nupat pirms brīža vēl Visvaldis viņu sauca līdzi, jo esot " granātu" dabūjuši purvā, iešot " uzlaist gaisā", un Oļģerts būtu skriešus aizskrējis uz tādu izklaidi, bet nevarēja, jo tēvs Oļģertu pielika pie ravēšanas dārzā, sausa zeme bija, nezāles turējās tajā kā ieķīlētas...