ieķīlēties
ieķīlēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieķīlējos | ieķīlējamies | ieķīlējos | ieķīlējāmies | ieķīlēšos | ieķīlēsimies |
| 2. pers. | ieķīlējies | ieķīlējaties | ieķīlējies | ieķīlējāties | ieķīlēsies | ieķīlēsieties, ieķīlēsities |
| 3. pers. | ieķīlējas | ieķīlējās | ieķīlēsies | |||
Pavēles izteiksme: ieķīlējies (vsk. 2. pers.), ieķīlējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieķīlējoties (tag.), ieķīlēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieķīlētos
Vajadzības izteiksme: jāieķīlējas
Refl. → ieķīlēt; iesprūst (par ko grozāmu, bīdāmu u. tml.).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tridakna ir cieši iesēdusies smiltīs vai ieķīlējusies koraļļu rifa spraugā.
- Bet ir kaut kādas lietas, kas tik ļoti ieķīlējas tajā pasaules redzējumā…
- Atbildēju viņiem, ka diemžēl tai pēkšņi ieķīlējās objektīvs un attēls kļuva pienains.
- Kad domāju par studēšanu, nonāku kā svaru kausos, kuri ieķīlējušies mūžīgā līdzsvarā.
- Kuģis ieķīlējies starp abiem kanāla krastiem.