identificēt
identificēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | identificēju | identificējam | identificēju | identificējām | identificēšu | identificēsim |
| 2. pers. | identificē | identificējat | identificēji | identificējāt | identificēsi | identificēsiet, identificēsit |
| 3. pers. | identificē | identificēja | identificēs | |||
Pavēles izteiksme: identificē (vsk. 2. pers.), identificējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: identificējot (tag.), identificēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: identificētu
Vajadzības izteiksme: jāidentificē
1.Vienādot; saistīt (ar ko).
PiemēriMūsu prezidents ir simbols, valsts pārstāvis, ar kuru tauta lepojas un identificē sevi.
- Mūsu prezidents ir simbols, valsts pārstāvis, ar kuru tauta lepojas un identificē sevi.
- Bērns sevi identificē ar abiem vecākiem (it īpaši dēls ar tēvu un meita ar māti).
- Sevi identificēt ar kādu noteiktu vietu viņš negrib.
2.Noteikt, pazīt; konstatēt (ko vai kādu pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
PiemēriEs neizmantoju savu uzvārdu, jo pietiek taču ar vārdu, lai mani identificētu, vai ne?
- Es neizmantoju savu uzvārdu, jo pietiek taču ar vārdu, lai mani identificētu, vai ne?
- Tiek veiktas DNS analīzes, lai identificētu bojāgājušos.
- Pētniekiem izdevās identificēt 30 gēnus, kuri darbojas atšķirīgi katrā no abām pacientu grupām.
- Pirmkārt, veicot darba analīzi, ir iespēja identificēt, kas ir uzlabojams pašos procesos.
Avoti: LLVV, SV99, LV06, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit