identificēt
identificēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vienādot; saistīt (ar ko).
PiemēriMūsu prezidents ir simbols, valsts pārstāvis, ar kuru tauta lepojas un identificē sevi.
Tulkojumiidentify
2.Noteikt, pazīt; konstatēt (ko vai kādu pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
PiemēriEs neizmantoju savu uzvārdu, jo pietiek taču ar vārdu, lai mani identificētu, vai ne?
Saistītās nozīmesatpazīt
Tulkojumiidentify, place
Avoti: LLVV, SV99, LV06, TWN
Korpusa piemēri:šeit