idealizēt
idealizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | idealizēju | idealizējam | idealizēju | idealizējām | idealizēšu | idealizēsim |
2. pers. | idealizē | idealizējat | idealizēji | idealizējāt | idealizēsi | idealizēsiet, idealizēsit |
3. pers. | idealizē | idealizēja | idealizēs |
Pavēles izteiksme: idealizē (vsk. 2. pers.), idealizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: idealizējot (tag.), idealizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: idealizētu
Vajadzības izteiksme: jāidealizē
1.joma: filozofija Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
2.Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmkārt, ir nepieciešams samazināt idealizēto robežnoteikumu ietekmi uz iegūtajiem rezultātiem.
- "Mūsu attiecības ar Lauri lielā mērā ir idealizētas un glorificētas.
- labāk šajā pasaulē neko neidealizēt – ne cilvēkus, ne procesus.
- Tagad ir idealizēts, ka pie cara tētiņa bija laba dzīve.
- Tā man tāda bērnības zeme, es tajā pilnīgi visu idealizēju.