ideālists
ideālists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ideālists | ideālisti |
| Ģen. | ideālista | ideālistu |
| Dat. | ideālistam | ideālistiem |
| Akuz. | ideālistu | ideālistus |
| Lok. | ideālistā | ideālistos |
ideāliste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ideāliste | ideālistes |
| Ģen. | ideālistes | ideālistu |
| Dat. | ideālistei | ideālistēm |
| Akuz. | ideālisti | ideālistes |
| Lok. | ideālistē | ideālistēs |
1.Ideālisma piekritējs.
2.Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt.
3.Cilvēks, kas idealizē īstenību, sapņotājs.
Avoti: SV19, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viesturs teic: " Esmu ideālists, vienmēr esmu tāds bijis.
- – Ideālisti vēl ar mātes pienu aiz ausīm, lai paaugas.
- Vīra dedzīgums un biedriskums ir neviltots, apkalpe viņas ideālistu mīl.
- Kad šekuma ģenerālis ieņēma miera stāju, ideālists Arsēnijs padevās gūstā.
- Ignācijs Lojola, lielākais Spānijas ideālists, kādu zināja Servantesa laikmets.