ideālists
ideālists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ideālists | ideālisti |
Ģen. | ideālista | ideālistu |
Dat. | ideālistam | ideālistiem |
Akuz. | ideālistu | ideālistus |
Lok. | ideālistā | ideālistos |
ideāliste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ideāliste | ideālistes |
Ģen. | ideālistes | ideālistu |
Dat. | ideālistei | ideālistēm |
Akuz. | ideālisti | ideālistes |
Lok. | ideālistē | ideālistēs |
1.Ideālisma piekritējs.
2.Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt.
3.Cilvēks, kas idealizē īstenību, sapņotājs.
Avoti: SV19, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viesturs teic: " Esmu ideālists, vienmēr esmu tāds bijis.
- – Ideālisti vēl ar mātes pienu aiz ausīm, lai paaugas.
- Vīra dedzīgums un biedriskums ir neviltots, apkalpe viņas ideālistu mīl.
- Kad šekuma ģenerālis ieņēma miera stāju, ideālists Arsēnijs padevās gūstā.
- Ignācijs Lojola, lielākais Spānijas ideālists, kādu zināja Servantesa laikmets.