herolds
herolds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | herolds | heroldi |
| Ģen. | herolda | heroldu |
| Dat. | heroldam | heroldiem |
| Akuz. | heroldu | heroldus |
| Lok. | heroldā | heroldos |
Viduslaikos – lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis; kārtības uzturētājs ceremonijās; pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1939. gadā Herolds Vermuss - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts.
- Herolds, cienīgi vēzēdams savu zelta zizli, gāja pa priekšu.
- Vēlāk galmos ieviests speciāls herolda amats, kas mūsdienās pielīdzināms ģerboņu konsultantam.
- Nominācijā par starptautisko politiku Cicerona diplomu saņēma Vācijas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds.
- Ieskanējās fanfaras, un herolda palīga karogs atkal uzšāvās gaisā.