herontokrātija
herontokrātija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | herontokrātija | herontokrātijas |
| Ģen. | herontokrātijas | herontokrātiju |
| Dat. | herontokrātijai | herontokrātijām |
| Akuz. | herontokrātiju | herontokrātijas |
| Lok. | herontokrātijā | herontokrātijās |
Pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem kopienas pārstāvjiem, kas bija plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu veidošanās laikā; šaurākā nozīmē ar to saprotvalsts pārvaldi Senajā Spartā u. c. Senās Grieķijas polisās; gerontokrātija.
Avoti: VtV