heroizēt
heroizēt [hero-izēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | heroizēju | heroizējam | heroizēju | heroizējām | heroizēšu | heroizēsim |
| 2. pers. | heroizē | heroizējat | heroizēji | heroizējāt | heroizēsi | heroizēsiet, heroizēsit |
| 3. pers. | heroizē | heroizēja | heroizēs | |||
Pavēles izteiksme: heroizē (vsk. 2. pers.), heroizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: heroizējot (tag.), heroizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: heroizētu
Vajadzības izteiksme: jāheroizē
Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
PiemēriTas viss atbilst noteiktam reprezentatīva tēla tipam – heroizētam vīrieša portretam, kurā modeļa lieluma demonstrācija savienojas ar dramatismu.
- Tas viss atbilst noteiktam reprezentatīva tēla tipam – heroizētam vīrieša portretam, kurā modeļa lieluma demonstrācija savienojas ar dramatismu.
- Manuprāt, šādus cilvēkus nevajag ne heroizēt, ne pret viņiem rīdīt sabiedriskā nosodījuma suņus.
- Piemēram, līdzīgi kā antīkās Grieķijas teātrī, Eduards Smiļģis kā aktieris varoņlomas apzināti cenšas heroizēt, bieži vien jau fiziskā līmenī paceļot pāri apkārt esošajām ikdienišķo tēlu grupām.
- Ikviens, ar kuru ir nācies runāt par filmu atzīst, ka šī ir domāta tikai džekiem - daudzie šaujamie, pikantās meičas un heroizētie varoņi to apliecina!
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit