harmonika
harmonika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | harmonika | harmonikas |
| Ģen. | harmonikas | harmoniku |
| Dat. | harmonikai | harmonikām |
| Akuz. | harmoniku | harmonikas |
| Lok. | harmonikā | harmonikās |
1.Visu harmonisko izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopsumma kādā skaņdarbā vai kāda komponista skaņdarbos vispār.
2.Harmonijas mācība mūzikā.
3.Nosaukums sistemātiskai kultūras mācībai, kam pamatā ir reliģijas ideja.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mutes harmoniku, ģitāras un klavierspēli viņš apguva pašmācības ceļā.
- Pakāpeniski viņa apguva ģitāras, ukuleles un harmoniku spēles prasmi.
- Tēva māsa kara gados nosargājusi Andreja harmonikas, kuras nu iegūst Jānis.
- Deju mūziku izpildīs populārais igauņu aktieris un dziesminieks Marko Matvere un Mazo harmoniku biedrība.
- Pirms tam vakar gaitā Korganam piebiedrojās basģitārists Pariss Deleins un mutes harmoniku spēlētājs Džefs Grosbergs.