harmoniķis
harmoniķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | harmoniķis | harmoniķi |
| Ģen. | harmoniķa | harmoniķu |
| Dat. | harmoniķim | harmoniķiem |
| Akuz. | harmoniķi | harmoniķus |
| Lok. | harmoniķī | harmoniķos |
1.Sengrieķiem mūzikas teorētiķis, kas teorētiskās normas dibināja uz praksē gūtām atziņām.
2.Skaņradis, kas savu darbu daudzbalsību dibina uz akordu secībām.
Avoti: KV