harmonēt
harmonēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | harmonēju | harmonējam | harmonēju | harmonējām | harmonēšu | harmonēsim |
| 2. pers. | harmonē | harmonējat | harmonēji | harmonējāt | harmonēsi | harmonēsiet, harmonēsit |
| 3. pers. | harmonē | harmonēja | harmonēs | |||
Pavēles izteiksme: harmonē (vsk. 2. pers.), harmonējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: harmonējot (tag.), harmonēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: harmonētu
Vajadzības izteiksme: jāharmonē
Saskanēt, būt saskanīgam, samērīgam.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atsevišķas tā nokrāsas labi harmonē ar teju jebkuru citu krāsu.
- I.Saide priecājas, ka gaismojums skaisti harmonējis ar pirmajiem saules stariem.
- Laiks visu dienu palika apmācies un harmonēja ar viņa garastāvokli.
- Buldoga cigāra brūnā krāsa harmonēja ar dzīvžoga nedaudz apdzeltējušo zaļumu.
- Tāpat tulpes lieliski harmonēs kopā ar eksotiskākiem augiem, piemēram, fritilāriju augu.