gurns
gurns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gurns | gurni |
| Ģen. | gurna | gurnu |
| Dat. | gurnam | gurniem |
| Akuz. | gurnu | gurnus |
| Lok. | gurnā | gurnos |
1.Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu; gūža.
2.apvidvārds Vērpjamam ratiņam žuburs, kurā karājas ritenis.
Avoti: LLVV, LV06, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš vairs neelpoja, vājš pulss bija sataustāms tikai gurnu artērijā.
- "Rezultātā viens policists ievainota galvā, bet otrs gurna rajonā.
- Parasti strijas veidojas uz gurniem, augšstilbiem, vēdera un krūtīm.
- Cel gurnus uz augšu tā, lai tavs ķermenis veidotu trīsstūri.
- Pacel gurnus, cik augstu vien vari, sasprindzinot sēžas muskuļus.