gurķoties
gurķoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gurķojos | gurķojamies | gurķojos | gurķojāmies | gurķošos | gurķosimies |
| 2. pers. | gurķojies | gurķojaties | gurķojies | gurķojāties | gurķosies | gurķosieties, gurķosities |
| 3. pers. | gurķojas | gurķojās | gurķosies | |||
Pavēles izteiksme: gurķojies (vsk. 2. pers.), gurķojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gurķojoties (tag.), gurķošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gurķotos
Vajadzības izteiksme: jāgurķojas
1.Slinkot.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad redzu — kāds gurķojas, tad pasaku kādu stingru vārdu.
- Tagad viņi varēja mierīgi gurķoties pa kaktiem un vērpt gudras runas par dzimumu nevienlīdzību.
- Gurķojoties metu pa to priedi ar cirvi.
- Visu rītu viņi bija vienkārši gurķojušies, te apstājoties, te atkal atsākot jāšanu, un viņa tā vien gribēja beidzot mesties auļos.
- – Tā jau nav, ka mēs te tikai gurķojamies, – viņš atskatījās un pasmaidīja.