gulte
gulte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gulte | gultes |
| Ģen. | gultes | gulšu |
| Dat. | gultei | gultēm |
| Akuz. | gulti | gultes |
| Lok. | gultē | gultēs |
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Anita brēca: — Siež viņ dīķē, viš guļ man papiņ gulte!
- ( teksts bija izcili sulīgs, ka miesīga māte neatpazīs, kā gulēsi palagos un vaidēsi kā zīdainis, viss būs strutainso augoņos un kalpone pie gultes naktspodu nesīs)