gultele
gultele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gultele | gulteles |
| Ģen. | gulteles | gulteļu |
| Dat. | gultelei | gultelēm |
| Akuz. | gulteli | gulteles |
| Lok. | gultelē | gultelēs |
Neliela, arī neizturīga gulta.
Avoti: ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šaura gultele istabas stūrī, sašķiebies galdiņš virtuvē, plīts ar izbrukušu ķieģeļu sienu.
- Stūrī aiz krāsns mūrīša slēpās vienkārša koka gultele, kas galīgi nesaderēja ar masīvo, lepni izzimzoto skapi pie pretējās sienas.
- Ar mēbelēm trūcīgi, salasījām šādas tādas gulteles pagrabā.