gulgt
gulgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | guldzu | guldzam | guldzu | guldzām | gulgšu | gulgsim |
| 2. pers. | guldz | guldzat | guldzi | guldzāt | gulgsi | gulgsiet, gulgsit |
| 3. pers. | guldz | guldza | gulgs | |||
Pavēles izteiksme: guldz (vsk. 2. pers.), guldziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: guldzot (tag.), gulgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gulgtu
Vajadzības izteiksme: jāguldz
2.Guldzēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar gadiem smiekli kļuvuši klusāki, bet var just – tie dziļumā guldz.
- Un atkal zēni saklausīja Rupeika guldzošos, biedējošos smieklus.
- Mans vaigs atspiests pret viņa plecu, ar pakausi jūtu, kā guldz vīns viņa rīklē.
- – Jā, – lejkanna atbildēja mazliet guldzošā balsī, itin kā viņai mutē ieskalotos ūdens.
- Un dibenplānā guldz šņabja Kastalijas avots.