guņkuris
guņkuris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guņkuris | guņkuri |
| Ģen. | guņkura | guņkuru |
| Dat. | guņkurim | guņkuriem |
| Akuz. | guņkuri | guņkurus |
| Lok. | guņkurī | guņkuros |
Avoti: EH