guņkurītis
guņkurītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guņkurītis | guņkurīši |
| Ģen. | guņkurīša | guņkurīšu |
| Dat. | guņkurītim | guņkurīšiem |
| Akuz. | guņkurīti | guņkurīšus |
| Lok. | guņkurītī | guņkurīšos |
Dem. → guņkuris.
Avoti: EH