guņģis
guņģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guņģis | guņģi |
| Ģen. | guņģa | guņģu |
| Dat. | guņģim | guņģiem |
| Akuz. | guņģi | guņģus |
| Lok. | guņģī | guņģos |
1.Līkums.
2.Mezgli nevienādi savērptā dzjā.
3.Neliela piebūve kādai lielākai ēkai.
4.Kuņģis.
Avoti: KV