griezt1
Lietojuma biežums :
griezt [griẽzt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Virzīt pa apli, ap kādu asi.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā).
1.2.Virzīt virpuļveida kustībā (parasti par vēju).
1.3.Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā.
1.4.Strauji riņķojot, dejot (kādu deju).
2.Mainīt (kā) stāvokli, virzienu.
2.1.Parasti savienojumā ar “apkārt”, “otrādi”: vērst (uz pretējo pusi).
2.2.Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru; grozīt.
2.3.Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
3.Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, priekšmetu).
3.1.Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, skatienu, seju).
3.2.Virzīt (uz kādu tematu, jautājumu, piemēram, runu).
3.3.sarunvaloda Virzīt, vērst (uz ko uzmanību).
4.Tinot, vijot veidot (ko).
4.1.Veidot, vīt lokā, aplī, spirālē.
Stabili vārdu savienojumi
4.2.Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
5.Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni.
5.1.Savienojumā ar “nost”, “ārā”, “laukā”: stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
6.sarunvaloda Veikt (ko), strādāt (ar plašu vērienu).
Stabili vārdu savienojumiGriezt (retāk vandīt) apkārt visas malas. Griezt ceļu. Griezt debesis un zemi kopā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri